Pētniecība un tās devuma novērtēšana augstskolā

Marcis Auzins 12.04.2016
Pamats:

Tūlīt pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija tikai viena universitāte - Latvijas Universitāte. Taču, strauji pieaugot pieprasījumam pēc kvalitatīvas augstākās izglītības, vienlaikus auga gan augstskolu skaits, gan sākās jaunu augstskolu veidošanās un esošo transformācija augstākā statusā. Šis process turpinās nepārtraukti, un 2015. gada nogalē arī Rēzeknes Augstskola pārtapa par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Šis ir priecīgs notikums, jo vienlaikus ar nosaukuma un statusa maiņu Ministru Kabinets un Saeima atzīst izaugsmi, kas augstskolā mērķtiecīgi notikusi pēdējo gadu laikā. Šī statusa maiņa rada arī jaunus izaicinājumus augstskolas attīstībai. Protams, pirmām kārtām tā ir tālāka mācību procesa pilnveidošana un apmācības kvalitātes celšana. Bet vienlaikus akadēmijas statuss paredz arī pētniecības potenciāla tālāku attīstību. Tādēļ Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas jubilejas reizē īsti vietā ir dalīties ar pārdomām par pētniecības lomu Latijas augstskolās un par to, kā pētniecības rezultātu novērtēšanā var tikt izmantoti dati, kas iegūti no publicēto zinātnisko rezultātu analīzes - bibliometrijas.

Pētniecība līdztekus apmācībai ir viens no ļoti būtiskiem augstskolas uzdevumiem. Piemēram, vienā no pasaules ietekmīgākajiem augstskolu reitingiem, ko veido britu žurnāls Times Higher Education, augstskolas vērtējumā 30% punktu ienes indikatori, kas ir saistīti ar izglītības un mācību vides kvalitāti, 30% procentu punktu dod indikatori, kas ir saistīti ar pētniecības apjomu un vidi, un vēl 30% punktu ir iegūstami no pētniecības kvalitātes rādītājiem, kuru novērtējums pamatā balstās uz bibliometriskiem indikatoriem, izmantojot publicēto darbu citējamību, sk. 1. tabulu.


1. tabula

Dažādu indikatoru īpatsvars, novērtējot augstskolas saskaņā ar Times Higher Education veidoto augstsklu rangu tabulu

Apmācība (mācību vide)         30%
Reputācijas aptauja         15%
Darbinieku un studējošo attiecība       4,5%
Doktorantūrā studējošo attiecība pret bakalaura līmeņa studentiem   2,25%
Iegūto doktora grādu attiecība pret akadēmisko personālu   6%
Institūcijas ienākumi         2,25%

Pētniecība (apjoms, ienākumi, reputācija)       30%
Reputācijas aptauja         18%
Ienākumi no pētniecības         6%
Pētniecības apjoms (pēc Scopus datu bāzes)      6%

Citējamība (pētniecības ietekme (pēc Scopus datu bāzes))    30%

Starptautiskā pozīcija (darbinieki, studenti, pētniecība)    7,5%
Ārvalstu studējošo attiecība pret vietējiem      2,5%
Ārvalstu darbinieku attiecība pret vietējiem      2,5%
Starptautiskā sadarbība         2,5%

Ienākumi no industrijas (zināšanu pārnese)       2,5%


Pamatos ļoti līdzīgs indikatoru sadalījums vērojams, analizējot arī citas ietekmīgākās augstskolu rangu tabulas, piemēram, QS vai Šanhajas rangu.

Šajā sadalījumā uzmanību piesaista procentuāli lielā pētniecības ietekme uz augstskolas kopējo novērtējumu. Šis sadalījums atspoguļo realitāti par to, ka mūsdienās ar informāciju pārsātinātajā sabiedrībā svarīgākais ir nevis zināt faktus, bet spēt analizēt informāciju. Gadu gaitā uzkrātā ieredze liecina, ka studiju gaitā šādas analīzes metodes vislabāk tiek apgūtas, studentiem strādājot pie reāliem pētniecības projektiem. Šāda pētniecībā balstīta apmācība spēj nodrošināt visefektīvāko profesionālo karjeras izaugsmi pēc augstskolas absolvēšanas. Turklāt reāliem pētniecības projektiem parasti ir pasūtītājs - vai nu kāda zinātni finansējoša organizācija, vai arī industrija un uzņēmēji, kas ir ieinteresēti konkrētos pētījuma rezultātos. Šādus pētījumus apmaksā pasūtītājs. Tas savukārt nozīmē, ka, strādājot pie šiem projektiem, studējošie par to saņem arī atalgojumu un tādējādi tiek risināts jatājums par studenta sociālo nodrošinājumu studiju laikā. Ieguvēji ir visi. Tiek radītas jaunas zināšanas, kas ir galvenais pētniecības uzdevums, bet vienlaikus šajā pētniecības procesā iesaistītie studenti iegūst ļoti nepieciešamās praktiskās zināšanas un pieredzi, kā arī tiek risināti studējošo sociālie jautājumi.

Aplūkojot augstskolu vērtējuma indikatorus, var ievērot vēl vienu interesantu tendenci. Pirms nedaudziem gadiem galvenā bibliometriskā datu bāze, pēc kuras bibliometriski tika vērtēts gan kopējais publicēto darbu apjoms, gan arī pētniecības ietekme pēc darbu citējamības, bija kompānijas Thomson Reuters uzturētā Web of Science. Gan pētnieki paši, gan zinātnes organizatori šo datubāzi uzskatīja par autoritatīvāko avotu gan bibliogrāfiskas informācijas meklēšanai, gan tās analīzei. Taču dažu pēdējo gadu laikā vērojama tendence, ka gan pētnieki, gan zinātnes politikas veidotāji sāk pievērst lielu uzmanību arī  kompānijas Elsevier uzturētajai Scopus datu bāzei. Atliek tikai vērot, kā šīs, pēc raksta autora domām, šobrīd līdzvērtīgās, datu bāzes attīstīs savu piedāvājumu un cīnīsies par lietotāju piesaistīšanu.

Kā redzams, viens no ļoti nozīmīgiem indikatoriem starptautiskajos augstskolu vērtējumos ir pētījumu apjoms, mērīts pēc zinātnisko publikāciju skaita datu bāzēs, un publikāciju ietekme, kas tiek mērīta pēc šo publikāciju citējamības.

1. attēls.

Diemžēl Latvijā šobrīd pētniecības izvērtēšanā un zinātnes politikas veidošanā publikācijas un citējamība, salīdzinot ar citu Eiropas valstu pieredzi, tiek izmantota samērā maz. Vēl vairāk, šā raksta tapšanas laikā (2015. gada nogale) Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija vēl tikai apsvēra nepieciešamību abonēt pieeju Web of Science vai Scopus datu bāžu analītiskajiem instrumentiem InCites un SciVal. Šie ir informācijas tehnoloģijās balstīti rīki, kas ļauj analizēt bibliometrisko informāciju visdažādākajos griezumos. Var tikt analizēts gan individuālu pētnieku devums, gan augstskolas struktūrvienību rezultāti pētniecībā. Protams, var savstarpēji salīdzināt institūcijas - augstskolas un pētniecības institūtus, bet augstākā pakāpē var tikt salīdzināts dažādu valstu devums pētniecībā.

2. attēls.

Tāpat salīdzināšanu var veikt nevis starp institūcijām, bet starp dažādām pētniecības nozarēm. Tas ir īpaši svarīgi, ja augstskola vēlas iegūt mērāmus datus par to, kādās pētniecības jomās, no publicēto darbu viedokļa, tā darbojas veiksmīgi un kādās jomās šobrīd rezultātu ir mazāk. Šajā analīzē datubāzu piedāvāto analītisko instrumentu loma ir īpaši liela. Tam ir konkrēts iemesls. Gan zinātnes attīstības objektīvu tendenču dēļ, gan arī tādēļ, ka dažādās zinātņu jomās gadu gaitā ir izveidojušās atšķirīgas publicēšanās tradīcijas, lai salīdzinātu dažādas zinātņu nozares, ir ļoti būtiski ņemt vērā gan šīs nozaru objektīvās atšķirības, gan arī tradīcijas.

Piemēram, viens no parametriem, ko analizē bibliometrija, ir zinātnisko publikāciju citējamības biežums - cik reižu konkrētā autora konkrētais zinātniskais raksts ir ticis citēts viņa kolēģu darbos. Izrādās, ka viena raksta vidējā citējamība visā nozarē dažādās zinātņu nozarēs var atšķirties daudzas reizes. Piemēram, raksti bioloģijā tiek citēti daudz biežāk nekā raksti matemātikā. Tādēļ ir svarīgi zināt zinātnes nozares vidējos citājamības rādītājus. Tad konkrētā pētnieka, struktūrvienības, institūcijas vai pat visas valsts starptautisko ietekmi noteiktā zinātņu nozarē var novērtēt, salīdzinot šajā nozarē publicēto rakstu citējamību pret pasaules vidējiem rādītājiem šajā nozarē. Manis pieminētie bibliogrāfijas datu bāzu analītiskie instrumenti ļauj to darīt ļoti efektīvi - praktiski automatizētā režīmā.

Šobrīd šo augstskolai nozīmīgo indikatoru apkopošana un vērtēšana ir atstāta pašu augstskolu ziņā. Savu iespēju robežās tās pašas abonē pieeju šiem analītiskajiem instrumentiem un analizē savus rezultātus. To darām arī mēs Latvijas Universitātē. Lūk, daži, kā man šķiet, ievērības cienīgi rezultāti, skatoties Web of Science datu bāzē atrodamos datus.

3. attēls.

Vispirms ir svarīgi vērtēt Latviju kā valsti kopumā. Protams, īsā rakstā nav iespējams parādīt pilnu pētniecības analīzes ainu, tādēļ neizbēgami šajā rakstā tiks doti tikai dažu svarīgu aspektu momentuzņēmumi. Analīze tiks veikta par pēdējiem sešiem gadiem (2010.–2015.). Šāda perioda izvēle šķiet loģiska, jo gan akadēmiskā personāla ievēlēšanas, gan arī studiju programmu akreditācijas periods ir tieši seši gadi. 1. attēlā ir redzamas tās zinātņu nozares un apakšnozares, kuru devums, pēc Web of Science dokumentiem, pēdējos sešos gados ir bijis vislielākāis. Attēla laukā parādītie skaitļi nozīmē dokumentu skaitu Web of Science datu bāzē. No attēla var viegli iegūt priekšstatu par to, kuras dabas, inženierzinātņu un sociālo zinātņu jomas šobrīd Latvijā visaktīvāk publicējas starptautiski. Uzreiz gribu bilst, ka šie dati ļoti labi raksturo eksaktās zinātnes, bet tie uzmanīgi jāvērtē sociālo un it īpaši humanitāro zinātņu gadījumā. Dabas un inženierzinātnēs zinātnisko rezultātu publicēšana starptautiskos žurnālos, kā likums, angļu valodā ir pasaulē vispārpieņemta prakse. Bez šādām publikācijām šajās nozarēs uz kolēģu vidū novērtētu pētniecību cerēt ir neiespējami. Ne velti eksakto zinātnieku vidū ir folklorizējies izteiciens - publicējies vai ej bojā (publish or perish), kas labi raksturo situāciju eksato zinātņu rezultātu vērtējumā kolēģu vidū un izvērtējumā no zinātnes politikas veidotāju pozīcijām.

Citāda situācija ir tajās sociālo zinātņu nozarēs, kas vairāk vērstas nacionālā pieprasījuma pēc pētījumiem apmierināšanai un it īpaši virknē humanitāro zinātņu nozaru. Protams, arī tajās, pēc manas stingras pārliecības, ir jābūt starptautiskai komponentei. Diez vai ir pamatojama humanitāro zinātņu nozares pētniecība, kas ir interesanta tikai vienā nelielā valstī, bet viennozīmīgi humanitāro zinātņu nozarēs pētījumu daļa, kas saistīta ar konkrētu tautu un valsti, var būt ievērojama. Taču iespējams, ka šī komponente gan valodas dēļ, gan citu saprotamu iemeslu dēļ mazāk atspoguļosies starptautiskā datu bāzē.

Ja mēs, turpinot šo bibliometrisko analīzi, sarindotu Latvijā aktīvas zinātņu nozares un apakšnozares pēc tā, cik reižu pēdējo sešu gadu laikā publikācijas tajās ir citētas citu autoru darbos, aina nedaudz mainītos, sk. 2. attēlu. Protams, ir jāsaprot ka pastāv objektīva atšķirība starp dažādām zinātņu nozarēm. Dažās no tām, piemēram, bioloģijā, viens raksts tiek citēts relatīvi bieži, turpretī matemātikā vidēji publikācija tiek citēta ievērojami retāk.

4. attēls.

Iespējams noskaidrot, cik liels ir dažādu Latvijas zinātnisko institūciju devums, kuru publikācijas ir atrodamas Web of Science datu bāzē, 3. attēls. Ir redzams, ka šobrīd pēc zinātniskā devuma kopapjoma Latvijas zinātnes laukā dominē četras lielākās Latvijas universitātes. Aina īpaši nemainās, ja salīdzinām nevis to, cik pēdējos sešos gados attiecīgās institūcijas publicētu zinātnisko rakstu var atrast Web of Science datu bāzē, bet gan to, cik daudz šie raksti ir citēti citu autoru darbos, 4. attēls.  Šajā attēlā var redzēt, ka Latvijas Universitātē tapušās publikācijas tiek starptautiski ļoti aktīvi citētas, kas liecina par šo pētījumu nozīmi starptautiskā kontekstā.

5. attēls.

6. attēls.

Vienlaikus ir būtiski salīdzināt Latvijas kā valsts zinātnieku devumu zinātnisko publikāciju formā ar mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Protams, salīdzinājums ir nosacīts, jo mēs pēc iedzīvotāju skaita esam mazāki par kaimiņiem dienvidos Lietuvā, bet lielāki par kaimiņiem ziemeļos - Igaunijā. Tomēr šāds salīdzinājums ir interesants un rosina pārdomas.

Ja aplūkojam datus pēdējo sešu gadu garumā (2010.–2015.), kopējais publikāciju skaits, kas atrodamas Web of Science datu bāzē, redzams 5. attēlā. Saucot lietas īstajos vārdos, Latvijas kopējais zinātniskais devums būtiski atpaliek no mūsu kolēģiem Lietuvā un Igaunijā. Aina ir līdzīga, ja vērtējam šo publikāciju ietekmi uz pasaules zinātnes attīstību. To var novērtēt pēc tā, cik daudz kolēģu šīs attiecīgās valsts publikācijas citē. Arī šeit mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm, 6. attēls. Turklāt ar nožēlu nākas konstatēt, kas šī atpalicība pieaug. To iespējams saistīt ar publikāciju kvalitāti.

Tomēr man gribētos šo nelielo ieskatu Latvijas zinātnē no bibliometrijas redzes punkta pabeigt optimistiski, cik nu šie dati to ļauj.

Pirmkārt, esmu pārliecināts, ka Latvijas zinātnieku talants un potenciāls nav mazāks kā mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Tātad zinātniskā devuma atšķirību iemesls ir jāmeklē citur. Domāju, ka atbilde šai ainai ir atrodama viegli. Šobrīd Latvijas zinātnes politika pamatā ir centrēta uz pētījumu procesa pārraudzību un pārspīlētu kontroli. Tajā brīdī, kad akcents no procesa pārraudzības tiks pievērsts rezultātu iegūšanai, aina būtiski mainīsies. Lai tā notiktu, daudz vairāk zinātnes izvērtēšanā būtu jāņem vērā tieši bibliometriskā informācija.

Raksts sagatavots 2015. gada nogalē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (agrāk Rēzeknes Augstskola) jubilejas izdevumam

Tags:

Autortiesības

Šajā lapā atrodamie materiāli ir domāti nekomerciālai lietošanai studentiem, pētniekiem un visiem interesentiem. Tos nedrīks lietot komerciālos nolūkos. Daļa materiālu ir aizsargāti ar autortiesībām. Materiālu tālākai pārpublicēšanai ir nepieciešams saņemt autortiesību īpašnieka atļauju. Parasti tas ir izdevējs, bet atsevišķos gadījumos – Mārcis Auziņš.